Kā es palīdzēju kaimiņienei salabot krānu, un mitrā krekliņa un karstie skatieni mūs aizveda līdz gultai

Es biju mājās un atpūšos pēc darba, kad izdzirdēju klauvēju pie durvīm. Atvēru un manā priekšā stāvēja kaimiņiene Anna. Viņai bija uzvilkta vienkārša balta krekliņa ar īsām piedurknēm un džinsi, kas labi sēdēja uz viņas figūras. Viņa bija nobriedusi sieviete, trīsdesmit astoņu gadu veca, bet izskatījās jaunāka pateicoties regulāriem treniņiem. Viņas mati bija brūni, viegli viļņaini, un acis tumšas un izteiksmīgas. - Sveiki, zinu, ka tas ir pēkšņi, bet man ir problēma ar krānu. Tas pil no vakardienas un es pati to nevaru salabot. Vai tu varētu man palīdzēt? Es būtu ļoti pateicīga - viņa teica ar smaidu, kas mani uzreiz aizrāva.

Es piekritu bez vilcināšanās. Man bija divdesmit astoņi gadi un man bija pieredze šādās lietās no tēva. Paņēmu savus instrumentus un sekoju viņai pa gaiteni uz viņas dzīvokli. Tas bija iekārtots mājīgi, ar modernām mēbelēm. Virtuvē viņa norādīja uz izlietni. - Skaties, ūdens pil ik pa brīdim. Es mēģināju pagriezt stiprāk, bet nekas nepalīdz - viņa paskaidroja. Es nometos ceļos uz grīdas, paskatījos zem skapīša un sāku pārbaudīt caurules. Tur bija nedaudz rūsu, bet to varēja salabot.

Pēkšņi, kad es atskrūvēju vienu daļu, ūdens izšāva ar spēku tieši uz mani un uz Annu, kas stāvēja blakus un pasniedza man skrūvgriezi. - Ak nē, uzmanies! - viņa iekliedzās un satvēra lupatu, bet bija jau par vēlu. Strūklas šļācās uz viņas krekliņu, pilnībā to samērcējot. Krekliņš kļuva caurspīdīgs, pieguļot ķermenim. Es varēju redzēt viņas pilno krūšu formu un kā sprauslas skaidri izceļas cauri mitrajam materiālam. Ūdens pilieni tecēja pa viņas kaklu un iegrimst dekoltē.

Es tiešām biju iespaidots no šī skata. Anna nebija meitene, bet nobriedusi sieviete ar apaļām formām, kas padarīja to vēl aizraujošāku. Arī viņa paskatījās uz mani, un viņas acīs bija kaut kas karsts. - Piedod, bet šo ūdeni nevar savaldīt - viņa teica, bet neaizsedzās. Tā vietā stāvēja tur, ļaujot man skatīties. Es jutu, kā mana sirds ātrāk pukst.

Es turpināju darbu, bet koncentrēties bija grūti. Viņas tuvums, viņas ķermeņa smarža un šis mitrais skats mani izkliedēja. - Cik ilgi tu šeit dzīvo pretī? - viņa jautāja, mēģinot uzsākt sarunu. - No gada - es atbildēju. - Un tu? - No trim gadiem, kopš šķiršanās - viņa atbildēja. Viņas balss bija mierīga, bet skatieni kļuva arvien intensīvāki. Viņa pasniedza man instrumentus, un mūsu pirksti vairākas reizes saskārās. Katru reizi es jutu drebuļus.

Patiešām pirmo reizi es jutu tādu seksuālo spriedzi tik parastā situācijā. Viņas ķermenis bija tuvu manējam, un mitrā krekliņš atklāja vairāk nekā slēpa. Kaisle auga manī ar katru minūti. Man izdevās salabot krānu pēc dažiem mēģinājumiem. Ūdens pārstāja pilēt. Es piecēlos, noslaukot rokas. Anna stāvēja manā priekšā, krekliņš joprojām mitrs. - Paldies tev ļoti. Tu tiešām mani šodien izglābi - viņa teica. Viņas acis bija pilnas pateicības un kaut kā vairāk.

Tā vietā, lai izietu uzreiz, mēs uz brīdi apsēdāmies pie virtuvē esošā galda. Mēs runājām par dzīvi. Viņa pastāstīja par savu šķiršanos, par to, cik grūti ir vienai. Es klausījos, bet domāju par viņas ķermeni. - Reizēm man pietrūkst vīrieša rokas mājās - viņa teica ar flirtu. Es atbildēju kaut ko par to, ka vienmēr varu palīdzēt. Spriedze auga. Viņas skatieni bija karsti, pilni kaisles. Es jutu, kā mans ķermenis reaģē. Tā bija parasta palīdzība, bet tā pārvērtās par kaut ko juteklīgu. Es pabeidzu vizīti, bet apsolīju atgriezties rīt pārbaudei. Tomēr es zināju, ka tas nav beigas.

Pēc tam, kad es salaboju krānu, Anna ieteica, lai es palieku uz kafiju. Mēs apsēdāmies virtuvē pie mazā galda. Viņas krekliņš joprojām bija mitrs un pieguļošs ķermenim, kas lika grūti domāt par kaut ko citu. - Tu patiešām esi mans varonis šodien - viņa teica ar smaidu, bet viņas acīs bija kaut kas vairāk. - Bez tevis būtu applūdis dzīvoklis. Es tiešām biju apmierināts, ka varēju palīdzēt, bet manas domas riņķoja ap viņas izskatu.

Mēs runājām par ikdienas lietām. Viņa pastāstīja par darbu birojā, par to, kā viņai patīk gatavot, bet nav kam. Es pastāstīju par savu darbu kā mehāniķim. Tomēr zem vārdu virsmas bija spriedze. Viņas kāja vairākas reizes aizskāra manu zem galda. Katru reizi es jutu, kā asinis plūst man uz galvu. - Zini, es negaidīju, ka mums tik labi sanāks runāt - viņa atzinās. - Es vienmēr domāju par tevi kā par to jauno kaimiņu, bet tagad redzu kaut ko citu.

Viņa piecēlās, lai uzpildītu kafiju, un nejauši uztriecās glāzi, bet es to izglābu. Mūsu ķermeņi bija tuvu. Es satvēru viņu aiz gurniem, lai stabilizētu. Viņas ķermenis bija silts un mīksts zem manām rokām. Viņa neatkāpās. Tā vietā viņa paskatījās man acīs un lēnām tuvināja seju. - Varbūt tas nav tikai kafija - viņa čukstēja.

Mēs skūpstījāmies. Viņas lūpas bija mīkstas un pilnas, tās garšoja pēc kafijas un kaut kā salda. Skūpsts ilga ilgi, mēles savijās. Manas rokas ceļoja pa viņas muguru, jūtām, kā mugurkauls izliecas. Viņa klusi iekliedzās. - Ak jā - viņa čukstēja starp skūpstiem. Es lēnām novilku viņas krekliņu, atsedzot kailas krūtis. Tās bija lielas, ar tumšām sprauslām, kas stāvēja no uzbudinājuma. Es nolīdu ar galvu un noskūpstīju vienu, maigi sūcot. Viņa iepinēja pirkstus manos matos un pievilka mani tuvāk. - Tas ir brīnišķīgi - viņa teica.

Mēs pārcēlāmies uz viesistabu. Tur uz dīvāna turpinājām. Es novilku savu krekliņu. Viņas rokas pētīja manu krūškurvi, nolaižoties zemāk uz vēdera. Viņa attaisīja man bikses un iespraudīja roku iekšā. Es sajutu viņas siltu roku, kas mani aptver, un mans ķermenis nodrebēja no baudas. Savukārt es iespraudīju roku viņas džinsos, atrodot viņas mitrumu. Viņa jau bija gatava, karsta un slidena. Mani pirksti kustējās viņas iekšienē, un viņa arvien skaļāk elsoja.

- Es gribu vairāk - viņa teica. Mēs novilkām pārējo apģērbu. Mēs gulējām uz dīvāna, kaislīgi skūpstīdamies. Viņas ķermenis pie mana bija ideāls, āda gluda. Es masēju viņas krūtis, viegli kodes sprauslas. Viņa masēja mani, paātrinot kustības. Jēkļi piepildīja istabu. Spriedze bija milzīga, bet mēs vēl neiejām viens otrā. Mēs gribējām izbaudīt priekšspēli. - Tu esi tik skaista - es čukstēju. - Un tu tik spēcīgs un jauns - viņa atbildēja.

Laiks ritēja, un mēs atklājām katru ķermeņa centimetru. Viņas lūpas nolaidās uz manu krūškurvi, tad zemāk, ņemot mani mutē. Es jutu siltumu un mitrumu viņas mēles. Pirmo reizi es jutu tādu intensitāti ar sievieti viņas vecumā, bet tas bija aizraujoši. Mēs apstājamies uz malas, smagi elsojot. Mēs zinājām, ka tas ir tikai sākums. Mēs pabeidzām šo posmu brīdī, kad bijām gatavi iet tālāk, bet atstājām to uz brīdi, lai spriedze sasniegtu maksimumu.

Pēc šīm glāstiem uz dīvāna mēs vairs nevarējām atturēties. Es piecēlos un paņēmu Annu rokās, nesot viņu uz guļamistabu. Viņas ķermenis bija karsts un gatavs zem manām rokām. Mēs apgūlāmies uz lielās gultas ar balto veļu. Mēs steidzīgi novilkām pārējo apģērbu. Viņa bija kaila manā priekšā, skaista un nobriedusi, ar pilnām krūtīm un gludu ādu. - Es gribu tevi sevī - viņa čukstēja, pievelkot mani pie sevis.

Mēs sākām ar mutiskiem glāstiem. Es noskūpstīju viņas vēderu, nolaižoties zemāk. Mana mēle atrada viņas visjutīgāko vietu. Viņa skaļi elsoja, izliecot muguru. - Jā, laizī, tieši tur - viņa mudināja. Viņas rokas turēja manu galvu, un viņas augšstilbi savilkās ap mani. Viņa garšoja saldi un bija jau ļoti mitra. Pirmo reizi es jutu tādu tuvību ar nobriedušu sievieti, bet tas bija tik dabiski un aizraujoši.

Tad viņa apgriezās, ņemot mani mutē. Viņas lūpas bija siltas un mitras, kustības ātras un prasmīgas. Es jutu, kā mans ķermenis dreb no baudas, kad viņas mēle kustējās ap mani. - Tu esi tik ciets - viņa nomurmināja, skatoties man acīs. Tas ilga mirkli, būvējot spriedzi līdz robežām.

Beidzot mēs iegājām viens otrā. Es biju viņā dziļi, sākumā lēnām, tad arvien ātrāk. Mēs kustējāmies kopā ritmā, viņas gurni ceļoties pret mani. - Ak jā, stiprāk - viņa lūdza. Es sajutu viņas orgasmu, kad ķermenis savilkās ap mani, trīcot ekstāzē. Pozīcijas maiņa: viņa augšā, jāšus uz manis, viņas krūtis šūpojās, un es masēju tās ar rokām. Tad no aizmugures, ieejot dziļi, dzirdot viņas skaļos jēkļus.

Dialogi piepildīja istabu. - Es mīlu, kā tu mani piepildi - viņa teica. - Tu esi tik šaura un karsta - es atbildēju. Viņas āda bija slidena no sviedriem, mūsu ķermeņu smaržas sajaucās gaisā. Kulminācija pienāca kopā, kad mēs eksplodējām baudas viļņos. Pēc tam mēs gulējām apskāvušies, smagi elsojot. - Tas bija neticami - teica Anna, glāstot manus matus. - Es nekad negaidīju, ka parasta krāna salabošana tā beigsies.

Mēs beidzām apskāvušies, apsoliot sev vairāk tādu tikšanos. Tas bija apmierinoši un patiesi, pilns kaisles, kas auga no pirmā skatiena virtuvē. Es tiešām biju laimīgs, ka varēju palīdzēt kaimiņienei, un viņa to atmaksāja man visskaistākajā veidā.