Negaidīta tikšanās vilcienā: kaislīga piedzīvošana ar noslēpumainu svešinieku nakts ceļojumā

Es sēdēju nakts vilciena kupē uz Varšavas pusi, skatoties pa logu uz tumsā garāmvizojošiem laukiem. Man bija divdesmit astoņi, tikko pēc šķiršanās ar līgavaini, kurš izrādījās garlaicīgs bez dzirksteles. Ceļoju viena, ar čemodānu pilnu atmiņu un vieglu skumju sirdī. Vilciens šūpojās ritmiski, un es mēģināju aizmigt, bet troksnis un vientulība nedzāva man mieru. Es tiešām biju nogurusi no visa – biroja darba, rutīnas, patiesas kaislības trūkuma.

Pēkšņi kupes durvis atvērās ar klusu čaukstiņu. Ienāca viņš – garš, izskatīgs vīrietis pēc trīsdesmit, ar vieglu bārdu un dziļām, brūnām acīm. Ērts kreklā un džinsos, viņš nesa mazu somu. Viņš atvainīgi paskatījās uz mani.

– Labdien... vai šī vieta ir brīva? – viņš jautāja zemu, siltu balsi, kas uzreiz mani pāršalca ar drebuli.

– Jā, lūdzu, sēdies – atbildēju, iztaisnojoties un kārtojot blūzi. Sirds sāka sisties ātrāk. Pirmo reizi mēnešiem ilgi sajutu tādu tirpšanu.

Viņš apsēdās pretī, noliekot somu blakus. Viņu sauca Mareks, kā viņš iepazinās, viņš brauca darīšanās. Saruna ritēja dabiski – par darbu, ceļojumiem, dzīvi. Pastāstīju viņam par savu šķiršanos, viņš par savu bijušo, kura nesaprata viņa kaisli pret kalnu pārgājieniem. Mēs smējāmies klusi, lai nemodinātu citus pasažierus kaimiņu kupēs.

– Tu izskaties kā kādam, kam vajadzīga piedzīvošana – viņš teica ar smaidu, tieši skatoties man acīs. Viņa skatiens bija intensīvs, it kā lasītu manas domas.

– Varbūt tev ir taisnība. Un tu? Izskaties kā ceļvedis pa nezināmām takām – atbildēju jokodami, jūtot, kā viegli iesarkoju.

Vilciens palēninājās, iebraucot tunelī. Tumsā mūs apņēma uz brīdi, un kad izbraucām, mūsu ceļi nejauši pieskārās. Šis pieskāriens bija elektrisks. Es neatitrauku kāju, viņš arī nē. Saruna pārgāja uz personīgākām sliedēm – par sapņiem, fantāzijām. Atzījos, ka ilgojos pēc spontanitātes, pēc kaut kā aizliegta.

– Zini, vilcienā viss šķiet iespējams. Neviens mūs nepazīst, neviens nenovērtē – viņš nomurmināja, pietuvojoties tuvāk. Viņa odekolona smarža, sandalkoka un citrusa maisījums, sasniedza mani, modinot sajūtas.

Es tiešām biju pārsteigta par savu drosmi. Pirmo reizi ilgā laikā sajutos iekārota. Mēs runājām stundām, līdz miegs ustāja vietu uzbudinājumam. Viņš maigi pieskārās manai rokai, slidinot pirkstu pa ādu. Tremors pārskrēja caur manu ķermeni.

– Vai gribi, lai parādu kaut ko? – viņš čukstēja.

– Ko tu domā? – jautāju, kaut jau zināju.

Viņš piecēlās un piegāja pie durvīm, pārbaudot, vai tās ir aizslēgtas. Tad atgriezās, apsēžoties blakus man. Viņa roka atpūta uz manas gurnu, maigi masējot caur svārku audumu. Tas bija brīdis, kad spriedze sāka augt. Viņš maigi meklēja mani, un es atbildēju ar badu, kādu nebiju jutusi gadiem. Mēles savijās dejā, rokas klīda. Viņš atpogāja manu blūzes pogu, atklājot mežģu krūšturi. Krūtis viļņojās ar katru elpas vilcienu.

– Tu esi skaista – viņš čukstēja, sūcot knupīti caur mežģiem.

Es klusi nostūmojos, satverot rokas uz viņa pleciem. Vilciens dārdēja pa sliedēm, šūpojot mūs, pievienojot ritmu. Viņš nokāpa svārkus, pirksti ieslīdēja zem biksītēm, pieskaroties mitrajai makstij. Es biju tik mitra, ka skaļi saucu.

– Klusi, mīļā, mēs negribam viesus – viņš klusi iesmējās.

Bet spriedze auga, un es gribēju vairāk. Tas bija tikai sākums šai negaidītajai naktij.

Pēc šī skūpsta nebija vairs ceļa atpakaļ. Mareks pievilka mani tuvāk, viņa lūpas klīda pa manu kaklu, viegli kodoties ādā. Es tiešām biju apstulbusi par to, cik ātri mana ķermenis reaģēja. Maksts pulsēja no vēlmes, sula tecēja pa gurniem. Es nokāpu viņa kreklu, atklājot muskuļotu krūšu kurvi – viņš bija formā, redzams, ka rūpējas par sevi. Pirksti slīdēja pa viņa vēderu, zemāk, līdz bikšu jostiņai.

– Vai gribi redzēt, kas man tev ir? – viņš jautāja aizsmakuslā balsī, skatoties man acīs.

– Parādi man – čukstēju, atpogājot rāvēri. Viņa loceklis izlēca brīvībā, resns, vēninains, ar galviņu mirdzošu no priekšsēklas. Pirmo reizi dzīvē redzēju šādu briesmoni – garu vismaz divdesmit centimetrus, pulsējošu manā plaukstā.

Mareks gemdēja, kad sāku viņu masēt, lēnām, no saknes līdz galotnei. Viņš neatpalika – ievilka divus pirkstus manā makstī, grozot tos, kairinot kliitoru ar īkšķi. Vilciena šūpošanās pievienoja pikantumu, mūsu ķermeņi sinhronizējās ar sliedes ritmu.

– Tu esi tik šaura un mitra... manis dēļ? – viņš nomurmināja, paātrinot kustības.

– Jā, pilnībā tev – gemdēju, iekodzot lūpu, lai nekliedzu. Orgasms nāca viļņos, bet atturējos, gribot vairāk.

Viņš piecēlās, novelkot no manis biksītes. Nometās ceļos starp manām kājām, plaši pavēlot tās. Viņa mēle pieskārās kliitoram, laiski alkātīgi. Sūcēšana, grozīšana, iekļūšana – tas bija debesis. Turēju viņa galvu, iedūrus naglas matos. Vilciens šķērsoja tiltu, dārdoņa pastiprināja vibrācijas.

– Tu garšo kā medus – viņš teica, paceļot skatienu. Acis dega no kāres.

– Ieej manī, lūdzu – lūdzu.

Bet viņš gribēja uzbūvēt spriedzi. Viņš piecēlās, apgrieza mani uz vēdera šaurajā gultā. Rokas pavēra sēžamvietu, mēle ieslīdēja anālajā atverē, rimings maigs, bet stingrs. Nekad nebiju jutusi kaut ko tik aizliegtu un uzbudinošu. Gemdēju spilvenā, gurni paši pacēlās.

– Tev tas patīk, vai ne? – viņš jautāja, ceļos aiz manis.

– Jā, dievs, jā – atzinos.

Beidzot viņš novietoja locekli pie maksts ieejas. Ieslīdēja lēnām, centimetrs pa centimetram, izstiepjot mani līdz robežām. Viņš bija milzīgs, pilnībā piepildīja. Sācām darīties vilciena ritmā – viņš ienāca dziļi, es stūmos atpakaļ ar sēžamvietu. Sita pa sēžamvietu, vilka aiz matiem – rupji, bet ar manu piekrišanu.

– Spēcīgāk! – sauca klusi.

Sweķi lija pa mums, ķermeņi slīdēja. Orgasms nāca kā cunami – maksts viņu cieši sasaspieda, es izšļakājos sulu. Viņš izturēja, apgrieza mani un beidzās uz krūtīm, karsti spermas strūklas.

Mēs gulējām elsdami, bet tas nebija beigas. Spriedze joprojām auga, jo vilcienam bija vēl stundas brauciena.

Pēc pirmā reiza mēs gulējām savijušies, bet kāre nedega. Mareks dziļi meklēja mani, čukstot:

– Aiziesim uz tualeti. Tur būs... interesantāk.

– Jā, gribu riska – atbildēju, jūtot drebuli no uzbudinājuma.

Mēs klusi izgājām no kupes, koridors bija tukšs. Tualete vagona galā – šaura, ar spoguliem un aizslēdzamām durvīm. Iekšā aizslēdzāmies, un viņš piespieda mani pie sienas. Svārki uzvilkti, kāja pacelta – ienāca makstī ar vienu triecienu. Es biju tik jutīga pēc pirmā orgasmu, ka kliedzu.

– Klusi, saulītē, bet dodies mani spēcīgi – čukstēju.

Viņš dauzīja kā pistons, viegli turot aiz kakla – dominācija, ko es mīlēju. Spogulis atspoguļoja mūsu mežonīgo kopulāciju – viņas seja ekstazē, viņa muskuļi saspringti. Pirksti kairīja anālo atveri, lēnām ieslīdot.

– Gribi pa dupsi? – viņš jautāja.

– Jā, pirmo reizi ar tevi – atzinos.

Viņš iesmērēja locekli ar manām sulām, ienāca uzmanīgi. Sāpes sajaucās ar baudu, izstiepjot mani. Sācām lēnām, tad ātrāk. Turējos pie izlietnes, skatoties spogulī – es biju šīs nakts prostitūta, un tas mani uzbudināja.

– Tu esi neticama, šaura kā pusaudze – viņš gemdēja.

Orgasms nāca spēcīgs – anālais spasms viņu sasaspieda, es trīcēju visa. Viņš piepildīja dupsi ar karstu spermu, kas tecēja pa gurniem.

Mēs atgriezāmies kupē, ātri nomazgājušies. Gulējām cieši līdz rītam.

– Tā bija labākā dzīves ceļojums – viņš teica.

– Es nekad neaizmirsīšu – atbildēju.

Stacijā atvadījāmies ar skūpstu. Iesēdos taksī, ar apmierinātību sirdī. Šī tikšanās mani patiešām mainīja.