Jauna māsiņa nāca pie mana vectēva, bet palika visu nakti pie manis

Es sēdēju viesistabā, dzerot kafiju, kad dzirdēju durvju zvanu. Vectēvs, slimošs astoņdesmitgadnieks, gulēja gultā augšstāvā, un es, divdesmit piecus gadus vecs medicīnas students, rūpējos par viņu jau nedēļu. Pirmais reizi sajutu satraukuma drebuli, kad atvēru durvis un ieraudzīju viņu – jaunu māsiņu, kura izskatījās tikko beigusi skolu. Viņai bija precīzi divdesmit gadi, kā vēlāk uzzināju, ar kastaņu lokiem, kas krītoši uz pleciem, un milzīgām, zaļām acīm, kas dzirkstīja zinātkāri.

- Labdien, es esmu Ola no aprūpes aģentūras – teica viņa melodiskā balsī, izstiepjot roku baltā lateksa cimdos. – Es nācu pie jūsu vectēva, lai nomainītu pārsējus un uzšautu injekciju.

Viņas uniforma – šaurs balts tops ar izgriezumu, kas izcēla pilnas krūtis, un īss svārciņš, kas aptvēra slaidās gurnus – lika sirdij sisties ātrāk. Tiešām biju pārsteigts, cik seksaini viņa izskatījās šajā tērpā, kas vajadzētu būt garlaicīgam, bet kļuva par provokāciju. Aicināju viņu iekšā, vedot augšup. Vectēvs kaut ko pamurmēja viņu ieraugot, bet bija pārāk vājš, lai daudz runātu.

Ola strādāja veikli: nomērīja spiedienu, nomainīja pārsēju uz kājas pēc kritiena un sagatavoja injekciju. Sajutu viņas smaržu – vaniļas un antiseptiska līdzekļa maisījumu –, kas virmoja šaurajā guļamistabā. Kad viņa nolīkās pār vectēvu, viņas svārciņš uzvilkās uz augšu, atklājot balto zeķu ar mežģiem malu. Sajutu karstuma vilni cirwelī, cenšoties neskatīties.

- Viss kārtībā? – klusi jautāju, stāvot durvīs.

- Jā, bet viņam vajag atpūtu. Injekcija viņu iemidzinās uz dažām stundām – atbildēja viņa, novelkot cimdus un smaidot koketīgi. – Un jūs? Izskatāties noguris no aprūpes.

Nolaidzāmies lejup uz virtuvi. Uzvārīju tējas, un viņa apsēdās pie galda, krustojot kājas. Sarunājāmies: par viņas māsu studijām, manu medicīnas virzienu, par to, kā pirmais reizi viņa nonāca aģentūrā. Viņa bija jautra, rotaļa, ar bedrītes vaigos. Stāstīja, kā kursa biedri jokojas par viņas uniformu.

- Dažreiz jūtos kā pieaugušo filmā – iesmējās viņa, un viņas acis mirdzēja. – Bet man patīk palīdzēt cilvēkiem.

Tiešām biju fascinēts viņas enerģijas. Vectēvs stipri gulēja, un pulkstenis sita sešpadsmito. Lietus lija pa logu, vētra pietuvojās. Ola paskatījās uz telefonu.

- Autobuss aizgāja garām aiz kavēšanās. Vai varu pagaidīt pie jums līdz nākamajam? – nevainīgi jautāja viņa.

Pamāju ar galvu, jūtot, kā spriedze aug. Apsēdāmies uz dīvāna viesistabā, skatoties serialu. Viņas puse sitās pret manu, un es sajutu vēlmes drebuli. Saruna aizgāja uz intīmākiem tematiem: par vientulību, fantāzijām. Viņa atzina, ka uniforma darbojas uz vīriešiem kā magnēts.

- Un uz tevi darbojas? – čukstēja viņa, liekot roku uz mana ceļa.

- Ļoti – atzinos ar aizsmaku balsi.

Vētra dusmās, elektrība mirgoja. Ola pietuvojās tuvāk, viņas elpa paātrinājās. Tas bija moments, kad viss mainījās. Noskūpstīju viņu maigi, un viņa atbildēja ar kaisli, apķerot mani ar rokām. Viņas lūpas bija mīkstas, karstas, garšoja pēc piparmētras. Rokas aizgāja zem svārciņa, sajūtot viņas ādas siltumu. Bet atturējāmies – spriedzei bija jāuzkrājas.

Tā sēdējām stundu, viegli glāstoties, čukstot netīrības. Vectēvs gulēja, māja bija mūsu. Tiešām sajutu, ka tas ir kaut kā neaizmirstama sākums.

Vētra dārdēja pa logiem, zibsnis apgaismoja istabu ik pa brīdim, un mēs ar Olu sēdējām uz dīvāna, arvien tuvāk viens otram. Tiešām biju uzbudināts viņas tuvuma – viņas smaržas sajaucās ar lietus smaržu, un uniforma šalkoja vilinoši pie katras kustības. Ola, šī divdesmit gadus vecā skaistule, noliecās uz mana pleca, viņas pirksti zīmēja rakstus uz mana augšstilba.

- Zini, pirmais reizi jūtu tādu ķīmiju ar pacientu... tfu, ar pacienta aprūpētāju – iečukstējās viņa, paceļot galvu. Viņas zaļās acis skatījās provokatīvi.

- Tu esi neticama. Šī uniforma... sapņos man parādās naktīs – atzinos, vedot roku pa viņas svārciņu.

Mēs atkal skūpstījāmies, šoreiz dziļāk. Viņas mēle dejoja ar manu, rokas iepina matos. Sajutu cietumu biksēs, kad viņas roka noslīdēja lejup. Viņa lēnām atvēra manu rāvēri, smaidot, izvelkot manu locekli. Viņa bija maiga, bet pārliecināta – pirmais reizi kāds svešs pieskārās man tik drosmīgi.

- Tu esi tik liels... – čukstēja viņa, ritmiski masējot mani. – Man tas patīk.

Viņa nometās ceļos starp manām kājām, neizvelkot uniformu. Viņas lūpas apņēma mani ar siltumu, mēle riņķoja ap galotni. Tas bija debesmanna – viņa sūca dziļi, skatoties augšup ar rotaļu mirdzumu. Es klusi vaidēju, turot viņas matus, bet nespiegu. Viņa bija meistare orālajām baudām, norijot mani pilnībā, ar mitrumu, kas tecēja pa zodu.

- Tu garšo dieviiski – pamurmēja viņa, laizot lūpas.

Celšu viņu augšup, sēdinot uz ceļiem ar kājām abās pusēs. Atvēru viņas topu, atklājot mežģu krūšturis, kas aptvēra stingras krūtis. Sūcu bradītes caur mežģiem, viegli kodīdamas, līdz viņa skaļi ieelpoja. Viņas svārciņš uzvilkās, atklājot mitras biksītes. Ieslīdēju pirkstus zem auduma, sajūtot viņas mitro maksti – viņa bija gatava, pulsējoša.

- Ņem mani... lūdzu – lūdza viņa, berzējoties.

Novilku viņas biksītes, bet atstāju zeķes un uniformu – tas pievienoja pikantumu. Ieslīdēju viņā lēnām, sajutu šaurumu viņas jaunā ķermeņa. Kustējāmies vētras ritmā, dīvāns čīkstēja. Ola vaidīja, nagi ieķīlās manās mugurās.

- Spēcīgāk! Pērt mani spēcīgi! – kliedza viņa.

Paātrinājos, iedziļinoties dziļi, viņas krūtis lēkāja. Orgasmus pietuvojās viļņos – vispirms viņa nodrebēja, saspiežot mani, kliedzot manu vārdu. Tad es eksplodēju viņā, piepildot ar karstu spermu. Gulējām elsdami, lietus dauzīja pa logiem.

Bet tas nebija beigas. Pēc pauzes Ola čukstēja:

- Gribu vairāk. Parādi savu guļamistabu.

Paņēmām pudeli vīna, aizgājām augšup, apietot guļošo vectēvu. Manā istabā, pie svecēm, turpinājām. Laizīju viņas maksti, līdz viņa lūdza žēlastību, tad anālā piedzīvošana – iesmērēta ar lubrikantu no viņas medicīnas somas, viņa lēnām uzkāpa uz manis. Viņa bija šaura, bet griboša, pirmais reizi mēģināja to ar mani. Vaicām unisonā, līdz abi sasniegām nākamo virsotni.

Tiešām sajutos kā paradīzē, ar šo jauno dievieti uniformā.

Vētra noklusa no rīta, bet mūsu nakts tikai uzsāka kulmināciju. Ola, joprojām savā vilinoši saburzītā uniformā, gulēja blakus man gultā, viņas āda mirdzēja no sviedriem un mūsu sulām. Tiešām biju izsmelts, bet laimīgs – šī divdesmit gadus vecā māsiņa izrādījās ne tikai profesionāle, bet arī kaisles vulkāns. Vectēvs gulēja kā akmens augšstāvā, neapzinoties mūsu baudījumu.

- Tā bija labākā maiņa manā karjerā – čukstēja viņa, skūpstot manu krūti. – Paliktu uz visiem laikiem.

Izdzēru malku vīna tieši no pudeles, pasniedzu viņai. Sarunājāmies kaili zem segas: par viņas sapņiem par savu klīniku, manām studijām, par to, kā pirmais reizi sajuta tādu brīvību ar svešu. Rokas atkal aizgāja – glāstīju viņas sēžamvietu, ieslīdot pirkstu vēl mitrajā pakausī.

- Tev tas patīk, vai ne? – jautāju.

- Dievinu, kad tu mani maigi dominē – atzina viņa, sēžoties uz manis no augšas.

Viņa brauca lēnām, viņas krūtis viļņojās hipnotiski. Šoreiz bez steigas, baudot katru centimetru. Viņas maksts mani ideāli saspieda, sula tecēja pa manām bumbām. Sajutu viņas trīcēšanu, kad viņa atkal sasniedza orgasmu, iekodušies lūpā, lai nepamodinātu māju.

Pēc tam lomas apmainījās. Ola apņēma mani ar lūpām, sūcot lēnprātīgi, kamēr es laizīju viņas klitoru. Viņas kājas zeķēs apķēra manu galvu, uzbudinājuma smarža bija apreibinoša. Paņēmu viņas somu – atradu vibratora, mazu, diskrētu. Ieslēdzu to, piespiežot pie viņas bradītēm, tad pie kliitora.

- Ak Dievs! Jā, tieši tas! – ievaidēja viņa, vīcoties.

Ieslīdēju vibratoru viņas makstī, sevi viņas mutē. Orgasmus satricināja viņu kā zemestrīci, viņa šļakatināja sulām uz palagu. Es beidzās viņas rīklē, un viņa rijās izsalkusi, laizot atliekas.

Gulējām sapīti līdz rītam. Ola stāstīja par savām fantāzijām ar uniformām – lomu spēles ar pacientiem, bet vienmēr ar piekrišanu. Tiešām sajutu saikni, ne tikai miesisku. Mūs pamodināja telefons – viņas aģentūra, nākamā vizīte.

- Atgriezīšos rīt? Pie vectēva... un pie tevis – pamirkšķēja viņa, uzvelkot uniformu.

- Obligāti – atbildēju, skūpstot viņu uz atvadām.

Viņa aizgāja ar smaidu, un es skatījos, kā viņas gurni šūpojas durvīs. Tā bija dzīves nakts, pilna ar maigumu, piekrišanu un atklāsmēm. Vectēvs nekad neuzzināja, bet man bija slepena mīļākā baltā uniformā.