Pāru deju kurss: partnera, kas vingrinājumus uztvēra ļoti nopietni un kaislīgi

Iemeldējos pāru deju kursā tīrā ziņkārības pēc. Man bija divdesmit astoņi gadi, jutos mazliet neveikls, bet nolēmu pamēģināt. Deju zāle pilsētas centrā bija plaša, ar spoguļiem uz sienām un parketa grīdu, kas mirdzēja zem gaismām. Visi dalībnieki, lielākoties no astoņpadsmit līdz četrdesmit gadiem, gaidīja instruktori. Es stāvēju malā, novērojot.

– Labdien visiem! – atskanēja pārliecināts balss. Tā bija viņa, Marta, mana topošā partnera. Viņai bija divdesmit pieci gadi, slaida, sportiska figūra, gari kastaņu mati sasieti astītē un acis, kas dega kā lāzers. Ģērbta šaurās leģinās un īsā topā, viņa izskatījās kā profesionāla dejotāja. Instruktore ātri izlozēja pārus, un es trāpīju Martai.

– Sveiks, es esmu Marta. Mēs trenēsimies kopā – teica, pasniedzot roku. Viņas rokas spiediens bija stiprs, izlēmīgs. Pirmo reizi sajutu drebuli, jo viņas plauksta bija silta un maiga, neskatoties uz spēku.

– Patīkami iepazīties. Es esmu Kuba. Neesmu deju eksperts – smējos nervozi.

– Neuztraucies. Es to uztveru ļoti nopietni. Es gribu, lai mēs esam perfekti. Sākam ar valsi – paziņoja, stājoties tuvu man. Viņas smarža, perfumu un sviedru sajaukums, mani sita kā vilnis.

Instruktore parādīja pamatus: slēgtā pozīcija, roka uz vidukļa, otra uz lāpstiņas. Marta uzreiz izlaboja manu stāju.

– Nekum jau, Kuba. Iztaisno muguru. Roka zemāk, uz mana vidukļa. Sajūti manu ritmu – čukstēja, piespiežoties man klāt. Viņas gurni notrāpīja manējos, un es sajutu, kā asinis plūst ātrāk. Mēs bijām tik tuvu, ka dzirdēju viņas elpu. Es tiešām biju pārsteigts, cik intīma var būt deja.

– Jā, labāk. Tagad solis uz priekšu, tu atpakaļ. Viens-divi-tris – komandēja, droši vadot mani. Viņas kāja apvijās ap manu pagriezienā, un roka uz pakauša pietraukās tuvāk. Krūtis notrāpīja manu krūšu kurvi, mīkstas un stingras zem plānā auduma. Cenšos koncentrēties, bet mana ķermeņa reakcija bija instinktīva.

Pēc stundas biju nosvīdis, bet uzbudināts.

– Laba darba sākums. Bet mums jātrenējas vairāk. Tiksimies pēc nodarbības? – jautāja, skatoties man acīs.

– Protams, ar prieku – atbildēju, sajūtot, kā spriedze aug.

Izejām kopā koridorā. Marta bija neizbēgama.

– Rīt no rīta, šeit pulksten astoņos. Sagatavojies, jo nepanesu slinkumu – teica stingri, bet ar smaidu. Pirmo reizi sajutos kā transā, viņas dominējošā attieksme mani uzrunāja. Tajā naktī sapņoju par viņas vidukli manās rokās, ritmiskām kustībām un to skatienu, kas solīja vairāk nekā tikai deju.

Nākamajā rītā biju zālē precīzi. Marta jau gaidīja, sasildoties. Divdesmit piecu gadu deju pieredze padarīja viņu par meistari – uzzināju, ka trenējas no bērnības.

– Tu esi. Labi. Sākam ar rumba. Tā ir kaisles deja, Kuba. Jāsajūt mans ķermenis – teica, ieslēdzot mūziku. Šaurā mini svārciņos un topā ar bremžu lencītēm izcēlās viņas apaļumi. Stājās man priekšā, rokas uz gurniem.

– Atvērta pozīcija. Gurni ritmā: viens-divi, kratī! – komandēja. Viņas kustības bija hipnotiskas, gurni šūpojās provokatīvi. Man bija jāsatver viņa par rokām, jātuvina klāt. Es tiešām biju pārsteigts, kā viņas āda dega zem pirkstiem.

– Tuvāk, Kuba! Sajūti manu karstumu. Nekavējies – čukstēja, berzējoties pret mani. Pagriezienā viņas sēžamvietas notrāpīja manu krokū, un es sajutu augošo uzbudinājumu. Cenšos nedomāt par to, bet viņas nopietnā attieksme pastiprināja ķīmiju.

– Redzu, ka reaģē. Tas labi, deja ir emocijas – pamanīja ar smaidu, netraucējot soļus. Trenējāmies stundu, tad pārtraukums.

– Izdzert ūdeni. Pastāsti par sevi – apsēdās blakus, viņas augšstilbs pieskārās manam.

– Strādāju IT, garlaicīga dzīve. Un tu?

– Profesionāla dejotāja, bet man patīk dominēt parketa laukumā. Man patīk, kad partners pakļaujas – pamirkšķēja. Pirmo reizi sajutu pakļaušanās drebuli, viņas vārdi skanēja kā uzaicinājums.

Vakarā viņa ierosināja nakts treniņu tukšā zālē.

– Neviens netraucēs. Gribu iemācīt tev rumbas kaisli – teica pa tālruni. Atbraucu, sirds dauzījās. Viņa bija melnā deju kleitā, iešķelta līdz augšstilbam.

– Novilkt kreklu, būs vieglāk sajust kustības – pavēlēja. Paklausīju, jūtoties kails zem viņas skatiena. Dejojām kaislīgi, ķermeņi slīdēja viens pa otru. Viņas rokas uz manas krūtīm, manas uz viņas gurniem.

– Satver stiprāk, Kuba. Sajūti mani – iecēla klusi pagriezienā. Krūtis viļņojās, knupīši sacietēja zem auduma. Mans uzbudinājums bija nevaldāms, cietu pie katra kontakta.

– Marta, tas... intensīvi – izelpājos.

– Joprojām nezini, kas ir intensīvi. Turpinām – atbildēja dominējoši. Pēc stundas bijām izsvīduši, elpas paātrinātas.

– Tu esi mans šajā kursā. Apsolī, ka klausīsi – čukstēja, piespiežot lūpas pie manas auss. Pamāju ar galvu, pilnībā hipnotizēts viņas kontroles.

Tajā naktī masturbēju, atceroties viņas pieskārienu, sapņojot par vairāk.

Pēdējā kursa nodarbība. Zāle pilna pāru, bet es domāju tikai par Martu. Divdesmit astoņi gadi un nekad nebiju juties tāda ķīmija. Viņa bija sarkanā balles kleitā, kas izcēla katru centimetru viņas ķermeņa.

– Šodien tango. Kaisles un cīņas deja – pasludināja instruktore. Marta paskatījās uz mani nozīmīgi.

– Gatavs pilnībā pakļauties? – čukstēja.

– Jā, vadi mani – atbildēju, sajūtot karstumu jostasvietā.

Tango bija jutekļu eksplozija. Viņas kāja starp manām, ķermeņi savītuši, lūpas tuvu. Nolaižoties dipā, viņa mani pacēla, gurni ie压ās manos, sajutu viņas mitrumu caur audumu.

– Labi, Kuba. Tu esi mans – nomurmināja, iekodušies lūpā.

Pēc uzstāšanās publika aplaudēja, bet mēs aizgājām aizskatuves.

– Nāc, pabeigsim privāti – vilka mani tukšā istabā. Aizvēra durvis, spieda pret sienu.

– Gribu tevi tagad. Novelc mani – pavēlēja, acis degošas. Novilku viņas kleitu, atklājot mežģu krūšturis un slīpslēgas. Krūtis pilnas, knupīši rozā un cieti.

– Pieskaries man visur – iecēla, kad manas rokas klīda pa viņas ķermeni. Noskūpstīju kaklu, nolaižoties zemāk. Apsēdāmies ceļos, laizīju caur veļu.

– Jā, ar mēli, Kuba! – uzsvaidīja, iepinot pirkstus matos. Novilku slīpslēgas, viņas maksts bija mitra, rozā. Garšoja sāļi-salti. Laizīju dzimumzīpi, vedot pirkstiem pa ieeju.

– Ieej man ar pirkstiem. Spēcīgi! – lūdza. Ievilku divus, krūtot gurnus dejas ritmā.

– Tagad tu. Stājies – piecēlās, novelkot manas briesmoņus. Mans loceklis stāvēja kā klints, resns un pulsējošs. Aptvēra to ar muti, sūkādama dziļi.

– Tu garšo dieviiski – nomurmināja, skatoties augšup.

– Marta, neizturēšu – iecēlu.

– Ieej man. Tagad! – apgūlās uz paklāja, kājas plaši. Ievilkuies lēnām, viņas sieniņas satvēra perfekti. Mīlējāmies tango ritmā: dziļi, spēcīgi, ar kaisli.

– Ātrāk, dominē mani! – kliedza. Pagriezām viņu, ieejot no aizmugures, plācot sēžamvietu. Orgasmus nāca kā vilnis – viņas maksts pulsēja, piens tecēja pa augšstilbiem.

– Es to mīlu! – izsaucās, trīcot. Izšāvu viņā, piepildot ar karstumu.

Gulējām savītuši.

– Tas bija labākais kurss. Turpināsim? – jautāja ar smaidu.

– Vienmēr, kad vēlēsies – solīju. Es tiešām biju piepildīts, deja kļuva par mūsu kaisli.