Baseina glābējs: vientuļa peldētāja pēc darba stundām mani kārdina līdz trakumam

Strādāju kā baseina glābējs jau divus gadus. Katru dienu skatījos uz desmitiem ķermeņu, kas virmoja ūdenī – iedegušiem augšstilbiem, mitriem matiem, kas pielipa pie muguras, saspringtiem vēderiem, kas pacelās virs virsmas. Bet nekad neļāvu sev vairāk nekā diskrētus skatienus. Biju profesionālis, divdesmit piecus gadus vecs puisis ar atlētisku uzbūvi, ar haizivs tetovējumu uz rokas un sarkanām glābēja šortām, kas izcēla manas muskuļotas kājas. Patiesi lepojos ar šo darbu, lai gan vakaros, pēc slēgšanas, fantazēju par to, kas varētu notikt.

Šovakar baseins bija gandrīz tukšs. Pulkstenis rādīja astoņi, un es sēdēju uz augsta krēsla, novērojot pēdējos viesus. Ūdenī peldēja viņa – gara brunete ar slaidu figūru, garām kājām un pilnām krūtīm, kas viļņojās zem melna viengabala peldkostīma. Viņai bija vismaz divdesmit divi gadi, varbūt vairāk; viņas kustības bija pārliecinātas, profesionālas, it kā trenētos gadus. Peldēja kraulā, šķeļot ūdeni kā sirenai ar žēlastību. Pirmo reizi sajutu tirpšanu cirwelī, kad viņa iznāca no baseina pēc simt metriem un paskatījās tieši uz mani. Viņas zaļās acis mirdzēja, lūpas bija mitras no ūdens.

– Cik ilgi vēl atvērts? – uzsaukusi, balstoties pret malu.

– Vēl pusstunda, bet vari peldēt līdz galam – atbildēju, cenšoties skanēt vienaldzīgi.

Viņa uzsmaidīja rotaļīgi un ienira atkal. Citi viesi aizgāja, šļakstot ar čaukstiem pa mitro grīdu. Es nokāpu no krēsla, lai pārbaudītu aizmuguri, bet nevarēju atraut acis. Patiesi biju pārsteigts, kā viņas gurni šūpojās ūdenī, kā kostīma materiāls pielipa pie viņas intīmajām līknēm. Drīz baseins pilnībā iztukšojās. Palika tikai viņa, peldot arvien lēnāk, it kā apzināti velkot laiku.

Pie近oju tuvāk, izliekoties par rutīnas kontroli.

– Aizveramies pēc desmit minūtēm. Viss kārtībā?

Viņa lēnām iznāca no ūdens, ūdens straumēs tecēja pa viņas ķermeni. Viņa bija augstāka, nekā domāju – metrs septiņdesmit pieci, ar mitriem matiem, kas krītoši uz pleciem. Viņas āda mirdzēja, knupīši sacietējuši zem plānā materiāla no aukstuma.

– Viss super. Mani sauc Ola. Un tevi?

– Kuba. Glābējs Kuba – nosmējos nervozi.

– Patīkami iepazīties, glābēj. Man patīk peldēt, kad nav drūzmas. Tad jūtos... brīva.

Viņas balss bija zema, sajūtu pilna. Viņa stāvēja tik tuvu, ka jutu hloru sajauktu ar viņas smaržām. Spriedze gaisa karājās, bieza kā migla virs baseina. Piedāvāju viņai dvieli, bet viņa atteicās, noslaužoties ar roku pa dekoltē. Patiesi pirmo reizi darbā sajutu, ka zaudu kontroli. Pulkstenis tikšķēja, bet viņa nesteidzās uz ģērbtuvi. Tā vietā apsēdās uz malas, šūpojot kājas ūdenī.

– Pastāsti par sevi, Kuba. Ko dari pēc stundām?

– Galvenokārt guļu. Un tu? Trenējies sacensībām?

– Nē, vienkārši man patīk ūdens sajūta uz ādas. Tā ir tāda... intīma.

Sarunājāmies ceturtdaļu stundas, un es nevarēju atraut acis no viņas ķermeņa. Viņa bija vientuļa, strādāja birojā, bet baseins bija viņas patvārs. Patiesi biju sajūsmā par viņas pārliecību. Beidzot man vajadzēja aizvērt vārtus, bet viņa lūdza vēl dažas minūtes. Piekrāvu, jūtot, kā sirds dauzās ātrāk. Tas bija sākums kaut kam, kas mainīja manu nakti.

Aizvēru galvenos vārtus, bet neizslēdzu gaismas. Ola joprojām sēdēja uz baseina malas, viņas kājas lēni šļakstīja ūdenī. Patiesi biju satraukts – sirds dauzījās kā ar āmuri, un šortos kļuva šauri. Bijām tikai mēs, tikai mūsu balsu atbalsis atbalsojās pret flīzēm. Pie近oju tuvāk, apsēžoties blakus.

– Zini, ka man nevajadzētu tevi atstāt pēc stundām? – teicu jokodams.

– Bet tu to dari. Jo es tev patīku? – pamirkšķināja aci, slidinot roku pa savu augšstilbu.

Klusu mirkli, skatoties uz viņas pilnīgajām lūpām. Viņa bija drosmīga, pārliecināta, ne kā tās kautrīgās meitenes no sporta zāles. Pastāstīja par savu dzīvi – šķiršanās pirms pusgada, ilgas pēc tuvības. Es atzinos, ka vientulība šajā darbā ir smaga.

– Parādi, kā glābi noslīkušos – uzjokoja pēkšņi, izliekoties, ka slīkst.

Satvēru viņu aiz pleciem, pievelkot pie sevis. Mūsu ķermeņi pieskārās – viņas mitrās krūtis berzējās pret manu krūti. Pirmo reizi sajutu viņas karstumu caur materiālu. Viņa iesmējās, bet neatstūma.

– Trenējas mākslisko elpošanu?

– Tas nav joks – nomurmināju, bet jau skūpstīju viņas kaklu.

Viņas āda garšoja pēc hlora un sāls. Ola uzsvaidīja, apvijot mani ar kājām. Ieslīdām ūdenī – silts, aptinošs kā sega. Manas rokas klīda pa viņas muguru, atķerot kostīma rāvējsli. Materiāls noslīdēja, atklājot ideālas krūtis ar rozā knupīšiem. Ēdāju tās lakti, un viņa čukstēja klusi.

– Kuba... jā, stiprāk...

Viņa peldēja kaila ap mani, viņas roka devās uz manām šortām. Izvilka manu cieto lohu, glāstot to zem ūdens. Biju milzīgs, pulsējošs. Patiesi pirmo reizi dzīvē draiskoju baseinā – tas bija kā sapnis. Ievadīju pirkstus viņas vāverē, mitrā ne tikai no ūdens. Viņa bija šaura, mitra, gatava.

– Ieej manī – čukstēja, apvijot mani ūdenī.

Pacēlu viņu, balstot pret baseina sienu. Ievadījos lēnām, jūtot, kā viņas sieniņas stingri satvēra mani. Mēs kustējāmies ritmiski, ūdens šļakstīja apkārt. Viņas nagi iegriezās manās muguras, lūpas kož ausi.

– Tu esi tik liels... draiski manu ātrāk!

Paātrinājos, dauzot viņā stipri. Orgasmus nāca kā vilnis – viņa kliedza, trīcot manās rokās. Es beidzās neilgi pēc tam, piepildot viņu ar karstu spermu. Izpeldējām virszemē, elsdami. Bet tas nebija beigas – Ola gribēja vairāk.

Iznācām no ūdens, pilni pilni. Ola kaila, ar izplūdušiem matiem, izskatījās kā dieviete. Aizvedu viņu uz glābēju ģērbtuvi – mazu telpu ar soliem, skapjiem un dušām. Patiesi biju apstulbusi par viņas apetīti; negaidīju, ka šī elegantā peldētāja izrādīsies tāda kurva. Aizslēdzu durvis ar atslēgu.

– Tagad bez steigas – nomurmināju, guldot viņu uz sola.

Viņa plaši atvēra kājas, eksponējot savu izskūto vāveri, joprojām svīdošu no mūsu numura ūdenī. Nometos ceļos, laizīdamas lēnām – garšoja sāļi, uzbudinājums pilēja pa augšstilbiem. Viņas gurni pacēlās, rokas manos matos.

– Ar mēli... jā, sūkā kliitori!

Sūcu stipri, ievadot divus pirkstus. Ola vaimanāja, čukstēdama skaļi. Tad piecēlās, stūmja mani uz sola un nometās ceļos. Viņas lūpas apņēma manu lohu – dziļi, bez pretestības. Dziļais rīkles – patiesi nekad nebiju labāka. Sūca, laizīdama sēklas, skatoties man acīs ar kārību pilnu smaidu.

– Tu garšo dieviiski, glābēj.

Piecēlos, stādot viņu četrrājos. Iedzīvojos no aizmugures, dauzot stipri viņas dupī. Ar roku šļakatu pa sēžamvietu – sarkani pēdas uz bālās ādas. Viņa bija skaļa, lūdza vairāk.

– Stiprāk, Kuba! Draiski mani kā kucīti!

Mainījām pozīcijas – stāvus zem dušas, ūdens tecēja pa mums; uz grīdas, viņa virsū, jājam mani kā kovboja. Viņas krūtis lēkāja, vāvere ritmiski satvēra. Beidzāmies kopā otro reizi – es viņas mutē, viņa trīcot no orgasmas.

– Tas bija labākā nakts – čukstēja, pieķeroties pie manis.

Piekāpāmies lēnām, apmainoties numuriem. Izvadīju viņu caur sānu izeju, jūtot apmierinātību. Pirmo reizi darbā piepildīju fantazijas, un zināju, ka tas nav mūsu pēdējā piedzīvojums. Ola kļuva par manu mūzu – viņa atgriezās reizi nedēļā, un baseins kļuva par mūsu privāto paradīzi.